Romantiskās noskaņās Valentīndiena un 15. februāris tika pavadīts 5 vīriešu kompānijā uz ledus. Tradicionālie biedri Jānis, Jānis, Andrejs, Guntars un Artis, kuram šī bija pirmā reize Peipusā. Pirmajā dienā pievīla skraidīšana un alkatība.No paša rīta ap 3. kilometru katrs izrāva pa 3-6 asariem pēc kārtas, bet kaut kā tika nolemts braukt tālāk. Beidzās ar to, ka Andrejam vienīgajam ķērās no viena cauruma, bet pārējie beztēmā skraidīja pa ezeru urbdami un meklēdami. Andrejam beigās 2 līdakas (1 mēra) un prāvs loms ar asariem. Pārējiem nekas īpaši vairāk par rīta pusē noķertajiem.
Nākošajā rīta neliela pastaiga līdz 3. km, vietējais Gena uzņem mūs karakatā un aidā uz 8. kilometru. Pirmā stunda īsti nekā, bet Guntaram izdodas atrast asari (iespējams, gan vēlāk nožēloja, ka atklāja to pārējiem). Tā nu palēnām draudzīgā attālumā viņš tika apurbts. Uz parasto bļitku asars īsti ņemt negribēja un izrādijās, ka labi var sakacināt ar 9cm balansieri. Cope gan nedaudz periodiska, bet stabila. Izmērs labs, bez bonusiem, taču Zilcis pamanījās izstīvēt skaistu līdaku (atļaušos teikt, ka gandrīz 2 kg). Man pašam savas vainas un pītās auklas dēļ balansierim tika izstiepts āķis, un tā arī neuzzināju, kas tur dzelmē slēpās. Nākošreiz nesteigšu pēc pirmajiem metriem izmest makšķerīti no rokām, jo, zivij skrienot prom, nespēju saķert makšķeri un laicīgi atlaist bremzi. Vienīgais mierinājums, ka gan jau tāpat būtu aizgājusi… Taču lielākais pārsteigums bija, ka visi noķēra vismaz pa vienam zandartam(lasīt zandartiņam), kopā 25 gb! Lai arī sprīža izmēra un pāris gandrīz mēra, taču tas priecē, ka tuvākajos gados iespējams lomā tiks kāds prāvāks.
Rādās, ka šosezon tā bija pirmā un pēdējā reize uz Peipusa saīsinātās ziemas dēļ. Bet tas nekas. Šogad ir būts uz Latvijas ezeriem vairāk kā citus gadus. Tomēr jākļūst par savu ūdeņu patriotiem.
U.
Amatiermakšķernieku piezīmes 